Muižas aizsākumi
19. gadsimta sākumā īpašumu sauca Amalienburg jeb Amālijas pils, un tā juridiskais statuss bija identisks dzimtmuižu statusam. Fon der Osten-Zakenu (Osten-Sacken) dzimtas vēsturē minēts, ka Amalienburgu, domājams, būvējis Ernsts Pēteris fon der Osten-Zakens kā pilsētas namu, ko ģimene izmantoja ziemā.
1814. gadā kā Amalienburgas īpašnieks minēts notārs, landrāts, literāts un Lielvormsātu (Groß-Wormsahten), Jaunsieksātes (Neu-Seeksaten), Ulmales (Ullmahlen) un Jāmaiķu (Jamaicken) muižas īpašnieks Hermanis Heinrihs Gustavs Ulrihs fon Šlipenbahs (Schlippenbach).
No 1821. līdz 1879. gadam pieder Fon Korfiem (Korff). 1821. gadā muižu iegādājas padomnieks, Piltenes apgabala landrāts, virspilskungs un Apriķu (Appricken), Lieldzērves (Groß-Dserwen), Dzintares (Dsieter), Ziemupes (Seemuppen) un Krotes (Krohten) muižas dzimtkungs Karls Aleksandrs fon Korfs.